Kas ir ZABADAKS?
Zabadaks ir ēka, kas atrodas Kuldīgā, Pārventā, Vijolīšu ielā 24. Tā ir labi noslēpusies no nevajadzīgiem skatieniem, tomēr pietiekami viegli atrodama pareizajiem cilvēkiem. Šo ēku 1999.gadā, pēc vairāku gadu izmisīgiem meklējumiem, pamestu un izdemolētu un piekrautu ar dažādiem lūžņiem atrada NEKAC cilvēki un secināja, ka Kuldīgā labākas vietas nav. Neraugoties uz ēkas patiešām slikto tehnisko stāvokli, mēs lūdzām pilsētas Domei to atvēlēt NEKAC administratīvās ēkas izveidei. 1999.g. augustā no Domes tika saņemts lēmums izīrēt ēku NEKAC`am uz 30 gadiem.

Kāpēc tieši "ZABADAKS"?

Nosaukums dzima demokrātiskās diskusijās un piedāvājumos, un vairs jau neviens neatceras, kurš īsti bijai pirmais vārda ierosinātājs. Iespējams, ka autoram galvā tobrīd skanēja 80. gadu vācu supergrupas Saragossa Band hits "Zabadak":

"Zabadak, Zabadak
Karakakora Kakarakak
Zabadak
Shai Shai Skagalak
Zabadak,..."

Zabadaks pirms mums (NEKAC versija)

Tajā laikā reti kurš no mums spēja iedomāties cik daudz darba, laika un naudas būs nepieciešams, lai mēs izveidotu Zabadaku tādu, kāds tas ir iecerēts. Tagad varam tikai atcerēties pirmās talkas un to mežonīgo darbu, kas tika paveikts, lai pie Zabadaka varētu normāli staigāt, piebraukt, vispār kaut ko darīt! Laukums pretī fasādei (ieejas durvīm) bija aizaudzis ar visa veida krūmiem un zāli cilvēka augumā, kuru nopļaujot, atklājās sevišķi nepatīkams, biezs un oriģināls kultūrslānis – stikli, dzelži un būvgruži. Visi apkārtējie krūmi bija pielādēti ar dažāda kalibra metāllūžņiem. Gar abām Zabadaka sānu sienām auga pavisam nopietna izmēra kļavas un citi koki, kuru saknes bojāja pamatus un stiepās pat iekštelpās pa grīdu.

Par to, kas šajā ēkā ir bijis pirms mums, mēs spriedām pēc atradumiem, telpu konfigurācijas u.c. pazīmēm. Spriežot pēc tur esošā aprīkojuma, vecā šķūnī, stallī, vai taml. ierīkota darbnīca, kurā tika izgatavoti dažādi transparenti, uzraksti veikaliem, iestādēm, uzņēmumiem. Vienā ēkas galā tika veikti darbi ar koku – naglotas planšetes, utt., bet otrā galā bija krāsotava un mākslinieka – šablongriezēja kambarītis. Tajā laikā ēkā bija bijusi gan elektrība, gan ūdensvads. Tieši blakus Zabadakam, nostiprināts ar daudzām stutēm, stāvēja tikpat liels šķūnis, kurā tika glabāti dažādi kokmateriāli.
Šķūni mēs nojaucām. Otrajā stāvā virs krāsotavas atradās pāris milzīgi elektromotori ar turbīnām un vēl daži ļoti smagi dzelži, kas tika izgāzti cauri griestiem. Pie dīķa, krūmos ieaugusi, stāvēja ugunsdzēsības piederumu būda (kas tika pārveidota par pagaidu āra tualeti). Reiz uzradās 1 vīrs, kas pavēstīja, ka viņš esot strādājis zāģētavā , kura atradusies šajā ēkā.

Sākumā sestdienās, svētdienās un citās brīvajās dienās, kad NEKAC`eri un draugi bija brīvi no darba un mācībām, Zabadakā tika rīkotas talkas. Pirmajās talkās tika nojaukts nevajadzīgais, pussagruvušais šķūnis, simboliski salabots Zabadaka caurais jumts un pamazām kopta apkārtne. Pēc laika tika pievienota elektrība. Mums bija liels prieks par apjomīgo metāllūžņu daudzumu mūsu teritorijā, jo tos mēs nodevām un dabūjām kādu bišķīti naudiņas. Viens no nopietnākajiem darbiem bija lielo nevajadzīgo koku izzāģēšana un sakņu izraušana ar vislielāko traktoru. Cilvēki, kas palīdzēja mums pēc tam rakt tranšejas jauniem pamatiem, zina, cik tas bija grūti. Tika izrakta bedre tualetei un uz tās uzstādīta vecā ugunsdzēsības piederumu būda. Apkārtējie iedzīvotāji ļoti iecietīgi attiecās pret mūsu milzu ugunskuriem, kuros regulāri tika dedzināts viss liekais. Pēc gada tika uzbūvēts jaunais šķūnis, jo sāka pietrūkt vietas kokmateriāliem.

Zabadaka iekštelpās sākumā tika spēlēts futbols. Pēc tam tika nojauktas koka starpsienas un futbolam jau bija lielāks laukums. Viens no oriģinālākajiem darbiem bija griestu nojaukšana, lēkājot no augšas un skatoties, kā zem mums pazūd monolīts griestu segums, ko pavada atomsprādziena cienīga putekļu sēne. Pēc tam tika uzbūvēta pagaidu skatuve,kura atradās tajā vietā , kur šobrīd ir galvenās ieejas durvis. Krāsotavas telpa ( kur tagad atrodas tualetes un garderobe ) tika izmantota fotoizstādēm, līdz brīdim, kad tur tika ierīkots pagaidu kafejnīca “Mincīts”. Arī otrajā Zabadaka daļā, ex-kokapstrādē, (kur tagad atrodas lielā zāle ar skatuvi ) tika nojauktas vecās starpsienas, ierīkotas citas un telpa pielāgota tam , lai tur varētu spēlēt novusu, klausīties mūziku un izpētīt Nekac Distribuciya piedāvājumu.

Pēc tam tika instalēta elektrība visās telpās un „NEKAC administratīvā ēka Zabadaks” varēja sākt darboties. Tas bija milzu stimuls NEKAC attīstībai , jo mēs beidzot , gandrīz jau desmit darbības gadu laikā , bijām tikuši pie savām telpām. Lai arī ēka bija šausmīgā stāvoklī, tas nemazināja mūsu prieku un lielo apņemšanos to savest kārtībā . Neraugoties uz pārsvarā skeptiskajiem viedokļiem no malas („…jums ,puikas, te drīzāk viss sabruks” ,…to vairs nav vērts atjaunot” ,… vieglāk ir visu nojaukt un uzcelt no jauna…), mēs tomēr sākām šo māju izmantot.Daži NEKAC cilvēki ziedoja milzumdaudz laika, rakstot projektus uz nosūtot tos dažādiem fondiem, kuri , iespējams, varētu finansiāli atbalstīt ēkas atjaunošanu un pielāgošanu civilizētām vajadzībām. Sākotnēji līdzekļi mājas atjaunošanai tika iegūti tikai no pasākumu rīkošanas un ieguldot arī personīgos līdzekļus. Laika posmā no 2000.gada jūnija līdz 2001.gada augustam Zabadakā, visai ekstrēmos apstākļos bija jau notikuši 11 koncerti, kuru ienākumi tika izlietoti elektrības rēķina nomaksai un cementa iegādei, jo vissvarīgākais tobrīd bija nostiprināt brūkošās mājas pamatus.

Lai cik tas būtu nepatīkami, ZABADAKS vairākas reizes ir cietis no zagļu un vandāļu uzbrukumiem. Pirmās ielaušanās notika jau 2000.g. kad, vienkārši izceļot slikti nostiprinātu loga rāmi, kaut kādi urlas bija aizstiepuši mūsu lielisko krāsniņu, krāsas un makrofleksus. 2001.g. šādi iebrukumi bija vairāki. Reiz vandāļi bija paplosījušies ārpusē – izdauzījuši dažus logus, pie tam – īsti sirsnīgi – ar roku (asinis uz stikliem), sadauzījuši elektrības skaitītāju, izvandījuši puķu dobes, sadauzījuši lielo prožektoru, salauzuši ziņojumu dēli un pat pūlējušies izraut karoga mastu. Nopietnākais iebrukums bija 2001.g. rudenī, kad ēkai remonta dēļ bija izņemti daži logi. Tikko bija pabeigts titāniskais darbs – siju un bojāto jumta konstrukciju nomaiņa, kad kādu rītu tika konstatēts, ka atkal ir izsisti daži logi, iekšpusē viena siena nolaistīta ar kaut kādu degšķidrumu un aizdedzināts. Mistiskā kārtā uguns bija tikai nebūtiski pabojājusi spāres un jumta papi, bet varam iedomāties, kas varēja notikt. Vairākos gadījumos, kā pienākas, tika izsaukta policija, bet (lieki teikt), rezultāta no tā nav nekāda. Tā kā mums, laikam, ir pamats uzskatīt, ka linča tiesa varētu būt visefektīgākais un, acīmredzot, arī vienīgais veids, kā novērst šādus gadījumus turpmāk.
2001.g. NEKAC, sadarbībā ar vēl dažiem sakarīgiem, kompetentiem un pieredzējušiem cilvēkiem uzraksta projekta pieteikumu Queen Juliana Foundation (Holande), kurā tiek lūgts piešķirt finansējumu Kultūras un Sociālās Iesaistes Centra izveidei – respektīvi – pussagruvušā ZABADAKA nopietnam kapitālajam remontam. Līdz tam jau bija izstrādāts ēkas projekts un aptuvenā telpu eksplikācija. Visa šim projektam paredzētā papīru kaudze tika aizsūtīta un nepacietīgās gaidās uz pozitīvu atbildi tika pavadīti vairāki mēneši. Šajā laika posmā joprojām turpinājās pasākumu rīkošana Zabadakā un citur, līdztekus par mūsu niecīgajiem līdzekļiem turpinot kaut nedaudz sakopt, remontēt un saglābt brūkošo ēku. Nevienam no ZABADAKA atjaunotājiem līdz šim nebija pieredzes tāda mēroga būvdarbos, bet, neraugoties uz to, darbi uz priekšu virzījās.

2001. jūlija beigās B E I D Z O T !!! tika saņemta ziņa, ka NEKACam ir piešķirta nauda (20 096 Ls/80 000 NLG) ZAB. atjaunošanai. Nekavējoties tika izveidota NEKAC ZABADAKA BRIGĀDE (NZB) un darbi jau turpinājās citā mērogā.Par to,kā tas notika, varētu uzrakstīt grāmatu. Dažas fotogrāfijas var apskatīt sadaļā RENOVĀCIJAS FOTO GALERIJA un daudz fotogrāfiju var apskatīt Zabadaka fotoalbumos. Pat mājas atjaunošanas procesā , remonta apstākļos, mēs pamanījāmies tur uzrīkot 2 pasākumus.

2002.gada maijā tika rīkota atjaunotā Zabadaka prezentācija , kas aizsāka jaunu lapaspusi Kuldīgas un Latvijas underground kultūras dzīvē , jo pasākumi un aktivitātes šeit turpinās vēl joprojām. Centīsimies būt aizvien labāki.
Zabadaks ,tāpat kā Rīga nekad nebūs gatavs. Šeit vienmēr ir un būs ko darīt. Mēs cenšamies.

Ja arī tu gribi palīdzēt, tad nāc ar savām idejām un darbarokām!

Zabacrew / 2006.marts